Kādi ir laikapstākļi janvārī. Janvāris pārsteidz ar neparasti siltu laiku. Daudzviet šim mēnesim ir izredzes iekļūt “karstākā” mēneša topa augšgaļā novērojumu vēsturē, piekāpjoties tikai 2020. gada janvārim.
Līdz mēneša beigām temperatūra Austrumeiropā būs vidēji vienu grādu virs normas. Salnas, pēc zinātnieka domām, neatgriezīsies, un tuvākās dienas turpinās priecēt austrumeiropiešus ar siltumu. Šie nav pirmie šīs ziemas rekordlielumi. 2024. gada decembris kļuva par siltāko laikapstākļu novērojumu vēsturē. Jauni temperatūras rekordi tika uzstādīti viens pēc otra. Izcēlās arī pagājušais novembris: tas ieņēma trešo vietu starp siltākajiem novembriem pēdējo 130 gadu laikā. Šomēnes rādītāji lielākajā daļā Austrumeiropas teritorijas pārsniedza normu par 2-8 grādiem pēc Celsija.
Eksperti šīs anomālijas skaidro ar globālajām klimata pārmaiņām. Ģeofizikālās observatorijas vadošais pētnieks Andrejs Kiseļovs sacīja, ka Austrumeiropa un Centrālā Āzija sasilst gandrīz trīs reizes ātrāk nekā citas teritorijas. Iemesls ir tās atrašanās vidējo platuma grādu zonā, kur dominē sauszeme, kas sasilst ātrāk nekā ūdens, kas rada temperatūras nelīdzsvarotību un paātrina sasilšanu.
Ko tas nozīmē?
Klimata pārmaiņas ir jūtamākas aukstajā sezonā, jo pāris papildu grādu vasarā maz cilvēku izjūt kā anomāliju, bet ziemā pat neliels temperatūras pieaugums var pilnībā mainīt ierasto sezonas ainu. Ārkārtas situācija klimata jomā: temperatūra uz Zemes ir pārsniegusi zinātnieku prognozes, dažviet Eiropa ir jau sākušas augt sēnes, bet ziemeļos ir uzsnigušas sniega kupenas: ko vēl mums ir sagatavojusi ziema? Kāpēc visā pasaulē pieaug dabas nelaimju skaits?
Kādas briesmas dabai rada siltā ziema?
Sniegota un silta ziema rada nopietnus draudus ekosistēmai, lauksaimniecībai un pilsētvidei. Šādi laikapstākļi var negatīvi ietekmēt gan ziemāju graudaugus, gan augļu kokus, krūmus un ziemcietes. Īpaši bīstami ir periodi, kad atkusnim seko sals. Pēc eksperta teiktā, sniegam ir ne tikai aizsargfunkcija, bet tam ir arī svarīga loma augsnes mitrināšanā.
Lasi vēl: Meteorologi sagaida karstāko 2025. gadu – zināms līdz cik grādi uzkāps
Ja sniega sega ir normāla, pavasara atkusnis nodrošina augsni ar mitrumu, kas ir svarīgs augu augšanai. Tomēr ziemas ar maz sniegu izraisa dziļu augsnes sasalšanu, kas, kā saka ģeologs, izraisa “augu dzīves apspiešanu” augšējos slāņos un augsnes veidošanās pasliktināšanos.
Turklāt sasilšanas apstākļos parādās klimatiskajai zonai neraksturīgi augi, kas var radīt konkurenci pazīstamajai florai. Tagad mēs pilsētās novērojam visai neparastas lietas. Augi, kas parasti izdzīvo plusa temperatūrā, dzīvo vairākus gadus vienlaicīgi. Patiesībā tajā nav nekā traka. Taču mēs nezinām, ko ar to darīt.
Var notikt šis..
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
